Tā nu vakar bija kārtējais SEBa posms, no pēdējiem trijiem posmiem, kuros biju startējis, finišu sasniedzu tikai vienā, tāpēc uz starta SEBā vienmēr izeju ar diezgan lielu skepsi, un minimālu entuziasmu.
Sākums padevās tīri OK, un pirmoreiz pat sanāca redzēt līderus tur pat netālu priekšā. Tālāk Smiltenes trase bija gana tehniska un kalnaina, kas man pēc Šveices pat ļoti patika, pirmo reizi varēju braukt ar prieku nevis ar elpas trūkumu un nežēlīgi augstu pulsu. Pēc pirmā apļa solīda ~90. vieta distancē, otro apli iesāku ar pamatīgu atstrādāšanu uz asfalta, kur viens pats ķēru tālumā redzamo grupu. Izdevās. Tiesa gan noķēru tikai mežā, kur nekāda atsēdēšana pačkā vairs nebija iespējama. Tā nu otrajā aplī jau bija krietni grūtāk, turējos izkliedētā grupiņā (5-10 cilvēki), ik pa brīdim tomēr izdevās noķert kādu, kuru pievīlusi tehnika vai arī fiziskā sagatavotība. Beigās jau pie Smiltenes širmis bija aizvēries, un aizmirstot, ka uz ričuka man ripo "Nevaldāmā Freda" riepas neierakstījos tiltiņā, seko pamatīgs kritiens margās. Par laimi piecelties varu, ričuks gan neizskatās iepriecinoši - aizmugurējais rats izlidojis, lielais zobrats nolausts, ātrumpārslēdzēji arī šķībi, sēdeklis nobrāsts, priekšā arī nekas spīdošs.
Tā kā likās, ka finišs tepat netālu, tad aktīvi sāku doties ar kājām uz finišu, diemžēl, kā izrādās, līdz finišam vēl pamatīgs gabals ejams pa Smilteni. Toties prieks, ka SEBā vienmēr daudz atbalstītāju, un ejot interesanti paklausīties viņu komentārus par mani.
Beigās uz iešanu zaudēju 15 minūtes, tomēr ar visu to vieta līdzīga kā Tukumā, nebūtu kritiena būtu 80., kas jau beidzot būtu bijis pirmajā pusē. Šodien biju uz traumām, celis lokās tikai ar pamatīgām sāpēm, bet par laimi nekas nav salausts.
Neesmu vēl īsti plānojis nākamā gada sportiskos mērķus, bet domāju, ka varētu nopietnāk pievērsties MTBO un SEBus izmantot, tikai kā ātruma treniņus.



Apsveicu!
AtbildētDzēsthttp://www.draugiem.lv/friend/?50158
AtbildētDzēstTevi pamana daudzi
smuka filmiņa
AtbildētDzēst